BĒRZU SULA

Bērzs ūdeni ņem no zemes dziļākajiem slāņiem, tas ir tīrs, pēc tam savā ceļā sulas bagātinās ar minerālvielām un ogļhidrātiem. Strukturizētais ūdens, kas atrodas sulā, organismā  neuzturas, tas  izskalo no organisma visu lieko, toksīnus, ir urīndzenošs, sekmē organisma atjaunošanos un regulē svaru, uzlabo imunitāti, apgādā ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm, uzlabo vielmaiņu, tīra nieres, izskalo sāļu nogulsnējumus no kaulu locītavām, attīra asinis no liekajām vielām un veic vēl daudz organismam labvēlīgas un arī dziednieciskas funkcijas. Tā pat var kalpot par profilakses līdzekli pret vēzi.

Sula satur olbaltumvielas, aminoskābes, virkni vērtīgu minerālvielu, kā arī elektrolītus un organismam nepieciešamos enzīmus. Sulas sastāvā ir arī saponīns, kas spēj efektīvi mazināt paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, kā arī tam ir pretiekaisuma iedarbība.


Bērzu sulu var ne tikai dzert, bet lietot ādas kopšanā. Ar svaigu bērzu sulu mazgā seju vai izmanto tās losjona vietā. Tā uzlabo ādas krāsu, elastību. Turklāt pavasarī bērzu sulā esošās vielas palīdzēs aizsargāt no saules stariem vēl nepieradušo sejas ādu.

VĒSTURE

Interesanti, ka par bērzu sulu un to nozīmi latviešu zemnieku dzīvē jau pirms vairāk kā simts gadiem rakstījis vācbaltiešu luterāņu mācītājs un kultūrvēsturnieks Augusts Bīlenšteins (1826. gada 4. marts — 1907. gada 6. jūlijs). Savā grāmatā „Latviešu koka iedzīves priekšmeti” Bīlenšteins  pievēršas, pēc viņa domām, trešajam (pēc alus un miestiņa)  latviešu nacionālajam dzērienam – bērzu sulai.

Ziemeļeiropā, sevišķi Baltijas provincēs, Skandināvijā un attiecīgajā klimata joslā Krievijas bērzs ir skaists un ļoti noderīgs koks. Kas zem bērziem jūtas kā mājās, tas, nonācis pie prūšu brašajiem skābaržiem vai dienvidzemju mūžzaļajiem kokiem, ilgosies pēc bērzu jaunavīgi mirdzošā baltuma, pēc piemīlīgi nokarenajiem zariem ar gaišzaļo lapu plīvuru. Kurš gan pēc maiga maija lietus bērzu birzs smaržā neuzelpos īstā dzīvespriekā? Kurš ir saskaitījis dimantus, kas mēnesgaismā vizuļo nosarmojoša bērza mežā?

Un tagad – par derīgumu. Bērzs dod vislabāko malku, vislabāko materiālu ratu un ragavu taisīšanai, zemkopības un mājsaimniecības darbarīku gatavošanai. Bērzs kalpo cilvēkam no apakšas līdz pat galotnei. No tā viņš ņem slotu zarus mājas tīrīšanai, rīkstes bērnu audzināšanai. Bērzu saknes un stumbrs gādā par atspirdzinošu dzērienu. Reti kuram kokam ir tik daudz sulas kā bērzam. Pirms lapu plaukšanas sula kāpj uz augšu, un, kur mizā ir kāds ievainojums, bagātīgi tek ārā. To novērojis, cilvēks jau sen apguva māku iegūt saldo sulu. Latviešu zemē pie lauku mājām visur redz augam bērzus. Tautasdziesmās bērzu sulu piemin reti un arī tad, lai pazobotos par to kā dārgā alus aizstājēju trūcīgam kalpam, kam tādēļ (pretēji paražai) kāzas esot jāsvin pavasarī.

Pavasarī, pavasarī
Kalpam ņemt līgaviņu!
Pavasarī bērzu sula,
Nevajaga alutiņa.